Prioritāte

Rakstura izglītība  lingvistiski neviendabīgā vidē pārejā uz Vienotu skolu latviešu valodā.

• Kā veicināt skolēnu rakstura īpašību attīstību, piemēram, atbildību, patstāvīgumu, neatlaidību, paškontroli, sadarbības prasmes, balstoties skolas vērtībās (atbildība, mīlestība, jaunrade, fantāzija), un kuras būs nepieciešamas, lai gūtu panākumus mācībās un citās dzīves jomās.
• Veicināt brīvprātīgā darba pieredzes ieguvi skolā, radot iespēju skolēniem sniegt savai skolai, sabiedrības attīstībai vietējā, valsts un starptautiskā mērogā.
• Nodrošināt iespējas skolēniem uzņemties iniciatīvu un attīstīt līdera spējas.

Mērķis

Mērķtiecīgi veidot apzināta cilvēka pamatvērtības, kuras ir vispārpieņemamas visās kultūrās, kā arī tādu vispārcilvēcisko spēju attīstības veicināšana un nostiprināšana, kas nepieciešamas dzīvei un darbam mūsdienu mainīgajā pasaulē.

Tikumus var:

Notvert (skolēns) – Skolas kopiena – tie ir gan skolēni, gan skolotāji  kuri kopā veido kultūru un iedvesmojošu ietekmi, lai rādītu piemēru  kā pozitīvā, labvēlīgā skolas vidē motivēt un veicināt rakstura attīstību.

Mācīt (skolotājs)  - Skola nodrošina tādus izglītojošos procesus gan klasē, gan ārpus tās, kas skolēniem sniedz attiecīgas zināšanas, izpratni, prasmes un īpašības, kas nodrošina rakstura attīstību.

Veicināt (skolēni un skolotāji) – Skola nodrošina dažādas iespējas, kas sekmē skolēna pašnoteikšanos, personisko ieradumu veidošanos. Māca kā attīstīt personīgās vērtības un tikumus, un apņemšanos pilnveidot raksturu, lai veidotu veiksmīgas, atbalstošas attiecības skolā, mājās, sabiedrībā.

Novērtēšanas kritēriji

Skolas novērtēšanas kritēriji Rakstura izglītībai  balstās uz tikumiem (skatīt zemāk tabulā), jeb pozitīvo rakstura īpašību attīstīšanu, kas veicina un sekmē skolēnu praktiskās gudrības pakāpenisku attīstīšana, sniedzot skolēniem iespēju kļūt par kritiski domājošiem cilvēkiem, kas veido un parāda “veselo saprātu”, ko īsteno:

• Visās mācību un audzināšanas stundās, ārpusstundu nodarbībās un pasākumos;
• Skolas dzīves veidošanā Skolēnu pašpārvaldē un Skolas Domē;
• Karjeras pasākumu programmā un tās īstenošanā;
• Humānās pedagoģijas centra izstrādātajās programmās un rekomendācijās;
• Savstarpējā sadarbībā starp klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem, skolas atbalsta personālu un skolēnu vecākiem.

Uzdevumi:

1. Veidot zināšanu kopumu par tikumu –

• kā rīkojas labi cilvēki, kam piemīt šis tikums;
• kādus ieguvumus sniedz šī tikuma pielietošana;
• kādas situācijas varētu būt piemērotas šī tikuma pielietošanai;
• kādas emocijas, vēlmes un jūtas var norādīt mums, ka jāpielieto konkrētais tikums.

2. Spriestspējas attīstīšana –

• pamatotu spriedumu izdarīšanai;
• pieņemot lēmumus, kad un kā rīkoties labi;
• ietverot spēju izskaidrot atšķirības situācijās, kas saistītas ar morālo dzīvi.

3. Tikumu praktizēšana –

• vēlamā, atpazīstamā un pamanāmā attieksmē;
• uzvedībā un rīcībā.

Audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie tikumi (skolēna kā indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmēm):

1. Atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
2. Centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
3. Drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
4. Godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
5. Gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
6. Laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
7. Līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
8. Mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
9. Savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus.
10. Solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgo labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
11. Taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana.
12. Tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

Viss  audzināšanas izglītības process skolā tiek organizēts veidojot attiecības starp skolēniem, skolotājiem, skolas darbiniekiem un vecākiem un sabiedrību. Skolai kā vienotai kopienai rūp savu skolēnu emocionālā labsajūta un skolas vērtības ir daļa no tās ikdienas gan mācību procesā, gan ārpus tā. Skolēniem tiek piedāvātas plašas iespējas iesaistīties skolas pasākumos ne tikai mācību procesa ietvaros, bet tiek īstenotas arī Labdarības akcijas, brīvprātīgais darbs.

Piemērs skolas pieejai: