Mācību saturs un pieeja. Stundas plānošana

1. Visi Skolas pedagogi ir atbildīgi par latviešu valodas apmācības procesu neatkarīgi no tā, vai tie ir valodas skolotāji vai citu mācību priekšmetu skolotāji.
2. Mācību stundas plānošanu pedagogs veic atbilstoši efektīvās stundas īstenošanas elementiem (sasniedzamais rezultāts, jēgpilni uzdevumi, domāšana par mācīšanos, atgriezeniskā saite, refleksija), pedagogs modelē mācību stundu atbilstoši 9G principiem. Mācību priekšmetu pedagogi izmanto vieglās valodas metodiku un atbalsta valodas pamatprincipus.
3. Mācību stundā pedagogi nodrošina ne tikai mācību priekšmeta apguvi, bet arī valodas attīstību, t.sk.:

• izpratne un komunikācija. Mācot jebkuru mācību priekšmetu, skolotājs  skaidri un efektīvi izskaidro skolēniem sarežģītus jēdzienus un idejas;
• mutvārdu komunikācija. Mācību priekšmetu skolotājs sniedz skaidru instrukciju, uzdod jautājumus un veicina dialogu, kas savukārt veicinās skolēnu līdzdalību un izpratni;
• lasītprasme. Mācību priekšmetu skolotājs nodrošina  lasītprasmes attīstību. Pedagogs palīdz skolēniem apgūt lasīšanas stratēģijas un saprast dažādus tekstus atbilstoši konkrētā mācību priekšmeta saturam;
• rakstīšanas prasme. Mācību priekšmetu skolotājs nodrošina atbalstu un palīdz skolēniem uzlabot rakstīšanas prasmes, sniedz norādījumus par pareizu valodas gramatikas normu ievērošanu (gramatiku), loģisku teikuma/teksta izkārtojumu un pārdomātu informācijas prezentāciju.

4. mācību priekšmetu latviešu valodā, pedagogs ievēro tālāk piedāvātos norādījumus:

• noteikti skaidri sasniedzamie rezultāti. SR ietver gan valodas prasmju attīstību, gan mācību priekšmeta specifiskās zināšanas un prasmes;
• atlasīti piemēroti mācību materiāli. Izvēloties mācību materiālus, pedagogs atlasa vai pielāgo tos tā, lai tie atbilstu SR un skolēnu valodas prasmju līmenim. Plānojot mācību stundu latviešu valodā, pedagogs izmanto dažādus resursus, piemēram, mācību grāmatas, audio un video materiālus, valodas vingrinājumus, interaktīvās aktivitātes vai digitālos rīkus, lai veicinātu skolēnu interesi un aktīvu līdzdalību valodas apguvē;
• izmantotas dažādas mācību metodes. Pedagogs izmanto dažādas mācību metodes, kas veicina ne tikai mācību priekšmeta satura, bet arī efektīvāku valodas apguvi: aktīvā mācīšanās, sadarbības aktivitātes, valodas vingrinājumi, diskusijas, uzdevumu risināšana,  projekta darbi, Skola 2030 materiāl “Mācību resursi”,   Latvijas Universitātes materiāli “Labās prakses e-piemēri skolotājiem”, LVA metodiskie līdzekļi;

• nodrošināts individualizēts atbalsts. Domājot par skolēniem ar atšķirīgiem zināšanu līmeņiem valodas prasmē, pedagogs nodrošina atbalstu katram skolēnam, lai sasniegtu rezultātu atbilstoši viņu valodas līmenim un vajadzībām. Tas ietver jau iepriekš minēto, proti, papildu uzdevumus, atgādnes, individuālas konsultācijas vai citus atbalsta materiālus, lai palīdzētu skolēniem ar dažādu valodas un mācību priekšmeta satura zināšanu līmeni. Pedagogs efektīvi izmanto izglītības procesā diferenciāciju, individualizāciju un personalizāciju.

5. Nodrošinot pāreju uz mācībām latviešu valodā, pedagogs mērķtiecīgi izmanto atgādnes un vārdnīcas:

• 8.1. atgādnes ir noderīgs rīks, lai palīdzētu skolēniem atkārtot un atcerēties svarīgo informāciju dažādos mācību priekšmetos, veikt uzdevumus un arī nostiprināt savas valodas zināšanas konkrētajā mācību priekšmetā;
• 8.2. atgādnes izmantojamas kā atbalsts latviešu valodas lietošanai mācību stundā, mācību satura apguvē, nostiprināšanā un atkārtošanā, individuālajam darbam;
• 8.3. atgādnes var būt rakstiskas, vizuālas vai interaktīvas. Pedagogs pielāgo atgādņu veidu un saturu konkrētajam mācību priekšmetam un skolēnu vajadzībām, lai tās būtu pēc iespējas efektīvas un atbalstītu mācību procesu.
• 8.4. vārdnīcas izmantošana, t.sk. digitālā formātā: tas palīdz paplašināt vārdu krājumu un sapratni par to, kā konkrētie vārdi tiek izmantoti kontekstā;

6. Modelējot mācību stundu, pedagogs pārdomā darbu ar dažādu veidu tekstiem, un jāpievērš lielākā uzmanība teksta uzbūvei vieglajā valodā, kas ļaus izglītojamiem vieglāk uztvert pamatdomu un sekot tai līdz visa teksta garumā. Būtiski izlasīt vispirms tekstu kopumā un pēc tam adaptēt nevis teikumu pēc teikuma, bet veidojot loģisku, saprotamu domas izklāstu.

• Pedagogs izglītības procesā piedāvā dažādas lasīšanas stratēģijas atbilstoši skolēna vecumam un prasmju līmenim:

lasīšana ar izpratni: ietver piezīmju veidošanu, svarīgāko faktu izcelšanu, sakarību veidošanu/meklēšanu starp dažādiem jautājumiem un atbildēm; konteksta analīze: skolēnam ir jāmācās analizēt kontekstu tā, lai saprastu, kas ir rakstīts starp rindiņām. Tas ietver informācijas meklēšanu atsaucēs, izpratni par teksta mērķi un auditoriju;

līdzību un atšķirību meklēšana: atrast līdzības un atšķirības starp dažādiem tekstiem, tas palīdzēs veidot saikni starp tiem, starp dažāda veida informāciju, kā arī stiprinās izpratni par dažādiem tēmas aspektiem;

konteksta paplašināšana: lai labāk saprastu tekstu, skolēnam ir jāapvieno lasītā pieredze ar ārējo informāciju un pierādījumos balstītiem argumentiem.

7. Refleksija un atsauksmes. Pēc mācību stundas pedagogs rosina refleksiju par to, kā ir veicies mācību procesā un kādi rezultāti ir sasniegti, kas ir bijis veiksmīgs un ko varētu uzlabot. Pedagogs nodrošina skolēnu pašnovērtējumu, lai viņi varētu apzināties savus panākumus un attīstību jomās.
8. Vērtēšana. Apgūstot mācību priekšmetu latviski, pedagogs ņem vērā, ka daudzveidīgie vērtēšanas veidi palīdz iegūt dažādu informāciju par skolēnu progresu. Pedagogs izmanto vairākus rīkus, lai iegūtu pēc iespējas objektīvāku un pilnīgāku izpratni par skolēnu sasniegumiem gan mācību priekšmeta zināšanā, gan latviešu valodas lietojumā.
9. Izglītības procesā pedagogs izmanto: diagnosticējošo vērtēšanu ar mērķi izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu; formatīvo vērtēšanu, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem; summatīvo vērtēšanu, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā mācīšanās rezultātu, atbilstoši kritērijiem, kas pārbauda noteiktas valodas prasmes katrā mācību priekšmetā (piemēram, jēdzienu pareizrakstība un izpratne, korekta jēdziena pielietošana, precīzi lietoti nosaukumi u.c.).
10. Pedagogs veido pārbaudes darbus, tos pielāgojot izglītojamo spējām, vajadzībām un interesēm: rakstveida (pārbaudes darbi, esejas, domraksti, testi u.c), mutvārdu (prezentācijas, jaunizgudrojumi, stāsti, dzejoļa deklamēšana u.c.), interaktīvi (video sižeti, aplikācijas, infogrammas, dizaina izveide u.c.).